Pasniegtas Autortiesību bezgalības balvas
Kopš 1999. gada autoru biedrība AKKA/LAA apkopo ziņas par aizritējušā gadā un periodā līdz balvas pasniegšanai visdaudzveidīgāk izmantotajiem darbiem, par ko autoriem iekasēta atlīdzība. Tagad to palīdz darīt AKKA/LAA vienotās informācijas sistēma (AVIS).
Autortiesību bezgalības balva (ABB), tradicionāli pasniegta decembrī, ir atgādinājums par ceļiem, kādos pasaulē laists darbs spēj aiziet, pat ja sākotnēji autors tādus nav pat iedomājies. Dzejolis iekrīt dziesmā, kas tāpat kā glezna vai fotogrāfija var iekļūt filmā vai videoklipā, stāsts var pārtapt lugā, scenārijā vai rokoperā, glezna vai tās daļa piepeši kļūst vajadzīga grāmatu māksliniekam vai muzejam, darbs var ieslīgt aizmirstībā uz gadu gadiem un tad atkal atdzimt iepriekš neparedzētā veidolā.
AKKA/LAA pārstāv visas radošās nozares – mūzikas, filmu, stāstu, lugu, vizuālo darbu un deju autorus. 2023. gada laureāti, skaitā 19, ir:
- rakstnieks Andris Kalnozols ar darbu “Kalendārs mani sauc”, kas izdots grāmatā 2020. gadā (“Orbīta”) un iestudēts Valmieras Drāmas teātrī (pirmizrāde 2022. gada 12. aprīlī). Darba fragmenti iekļauti VISC veidotajos mācību video, kas ievietoti www.tavaklase.lv, arī citos mācību izdevumos, Latvijas Neredzīgo bibliotēkā pieejama grāmatas audioversija (2021), Latvijas televīzija 2023. gadā veikusi iestudējuma ierakstu,. Tiesības darbu tulkot un izdot nopirkušas izdevniecības Lietuvā, Igaunijā un Armēnijā. Fotogrāfs Uldis Balga grāmatā pieminētos motīvus iemūžinājis cianotipijās (2021). Grāmatu „Kalendārs mani sauc” ekranizē studija „FA Filma”, režisors – Juris Poškus, filma gaidāma 2024. gadā;
- rakstniece un dramaturģe Anna Rancāne ar lugu “Meklējiet sievieti”, kas iestudēta amatierteātros Latvijā – Rēzeknes Tautas teātrī, Baložu Tautas teātrī, Jaunsaules amatierteātrī, Bauskas Tautas teātrī, Pastendes amatierteātrī, Isnaudas amatierteātrī – un arī Lietuvā. Darbs tika izrādīts 2023. gada festivālā “Baltijas rampa”;
- mākslinieks Kristians Brekte ar vizuālo darbu “Viss slikti”, kas reproducēts uz atklātnēm, publicēts preses izdevumos, publiskots Latvijas, Francijas un Nīderlandes interneta vietnēs, citi vizuālie un scenogrāfiskie darbi – ieskaitot murāli “Veltījums Džemmai Skulmei” – demonstrēti televīzijā, retranslēti kabeļtelevīzijā Latvijā, Igaunijā un Austrijā;
- tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere, kuras darbu reprodukcijas publicētas preses izdevumos un publiskotas interneta vietnēs, reproducētas Francijā un Nīderlandē, demonstrētas televīzijās un retranslētas kabeļtelevīzijās Latvijā, izglītības un kultūras atbalsta biedrība “Balta” laidusi klajā autores teatrālo tekstiliju grāmatu “Ak, sievietes!” (2023). Iedvesmojoties no mākslinieces trīsdimensiju tekstilmākslas darbu albuma (“Balta”, 2016), Latvijas Radio koris sadarbībā ar Noru Ikstenu un Gunu Zariņu mūzikas namā “Daile” 2022. gadā publikai dāvāja multimediālu uzvedumu “Koronetes” ar 4 komponistu jaundarbu pirmatskaņojumiem (Mārtiņš Brauns, Valts Pūce, Jēkabs Nīmanis un Edgars Mākens);
- māksliniece Guna Oškalna ar fotogrāfiju sēriju, kas veltīta deju māksliniecei Vijai Vētrai (2023), – fotogrāfijas publiskotas interneta vietnēs Latvijā un ārzemēs, demonstrētas TV un retranslētas kabeļtelevīzijās;
- mūziķis Lauris Reiniks un teksta autore Rūta Reinika-Preisa ar mūzikas albumu “Ričijs Rū rīko koncertu 2”, ko “Izdevniecība MicRec” 2023. gada vasarā laida klajā kā pielikumu tāda paša nosaukuma grāmatai, kur katra lappuse ir papildināta ar QR kodu, kuru nolasot ar mobilo tālruni, dzejolis “atdzīvojas” un pārtop dziesmā ar videoversiju kanālā Youtube. Ričijs Rū dziedādams dzīvo arī koncertos un pats savā interneta vietnē http://www.ricijsru.lv/;
- komponists Platons Buravickis ar skaņdarbiem “Debespulkstenis” (2019) un “Planktons” (2021), kas skanējuši koncertos, iekļauti Kultūras informācijas sistēmu centra brīvpieejas portālā Diva.lv, raidīti Latvijas Radio un tiešsaistes platformās Amazon, Deezer, iTunes, Spotify, TikTok, YouTube, Apple Music, Facebook, SoundCloud un Spotify IMO 3931;
- mūziķis Valters Pūce ar Pētera Čaikovska mūzikas iedvesmoto skaņdarbu “Nutcracker Rock/ Riekstkoža roks” (2018), kas skanējis koncertos un pārtapis arī ierakstā, atskaņots publiskajā telpā, raidīts radio un TV, retranslēts, pieejams internetā un tiešsaistes platformās;
- mūziķi ansis, Kristīne Pāže un Kaspars Ansons ar dziesmu “Zemes stunda” (2018), kas izceļojusies pa koncertiem, ierakstīta, atskaņota pasākumos, raidīta radio un TV, retranslēta, pieejama internetā un tiešsaistes platformās arī mākslīgā intelekta interpretācijā;
- mūziķis Roberts Memmēns un teksta autors Jānis Pētersons ar dziesmu “Limuzīns uz krīta” (2021), kas skanējusi koncertos un pārtapusi arī ierakstā, kas atskaņots publiskajā telpā, raidīts radio un TV kanālos, retranslēts, pieejams internetā un tiešsaistes platformās;
- mūziķis Intars Busulis un teksta autore Kate Elpo ar džeza skaņdarbu “Dejo vientulību” (2020), kas skanējis koncertos un pārtapis arī ierakstā, atskaņots publiskajā telpā, raidīts radio un TV, retranslēts, pieejams internetā un tiešsaistes platformās;
- repa mākslinieks Rolands Če ar dziesmu “Marco Polo” (2021), kas skanējusi gan dzīvā izpildījumā, gan ierakstā, atskaņota pasākumos, raidīta sabiedriskajos un komerciālajos radio un TV kanālos, retranslēta kabeļtelevīzijās, pieejama internetā un tiešsaistes platformās,
- horeogrāfe Dagmāra Bārbale un tautas mūzikas apdares autore Kristīne Karele ar deju “Cīruli, cīruli” (2016), kas dejotājus un publiku gan priecējusi koncertos un videoierakstos, gan demonstrēta televīzijās un retranslēta kabeļtelevīzijās, gan pieejama internetā.
Balvas nodrošina AKKA/LAA Kultūras un izglītības fonds
