Mēs izmantojam sīkdatnes, lai vietnes lietojumu darītu ērtāku un drošāku. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu "sapratu", jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Vairāk informācijas šeit: sīkdatņu izmantošanas politika vietnē akka-laa.lv.

Sapratu

Jauns pētījums: drošās zonas princips kropļo mūzikas tirgu

ASV Teksasas universitātes profesors, intelektuālā īpašuma ekonomikas speciālists Stens Liebovics (Stan Liebowitz) izpētījis t.s. drošās zonas (safe harbour) principa ietekmi ne tikai interneta vietnēs, kuru saturu veido lietotāju augšupielādes, bet arī mūzikas tirgū tā plašākajā izpratnē.

Drošās zonas principu autortiesību likumos ieviesa 20.gadsimta deviņdesmito gadu vidū, tā mērķis bija pasargāt interneta pakalpojumu sniedzējus no atbildības par pārkāpumiem gadījumos, kad aizsargātu saturu nelegāli augšupielādējis lietotājs. Drošā zona nozīmē, ka pārkāpuma nav, ja pakalpojuma sniedzējs nelegālo saturu operatīvi padarījis nepieejamu, kolīdz saņemta tiesību īpašnieka pretenzija.

Tolaik gan vēl nebija parādījušās YouTube līdzīgas vietnes, kuru saturu pilnā mērā nodrošina tieši lietotāju augšupielādes, un drošās zonas princips ļauj tām izvairīties no pienākuma maksāt taisnīgu atlīdzību visiem tiesību īpašniekiem, turklāt tas kropļo konkurenci arī interneta pakalpojumu sniedzēju tirgū – neizdevīgākās pozīcijās izrādās citi tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji, tādi kā Spotify vai Apple Music.

Komentējot Liebovica pētījumu, Starptautiskās autoru un komponistu biedrību konfederācijas (CISAC) ģenerāldirektors Gadi Orons norādījis, ka „autori ir pelnījuši 21.gadsimtam atbilstošus likumus. /../ Tehnoloģijas ir gājušas uz priekšu, un likums nedrīkst palikt iepakaļ.”

Visi jaunumi