Mēs izmantojam sīkdatnes, lai vietnes lietojumu darītu ērtāku un drošāku. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu "sapratu", jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Vairāk informācijas šeit: sīkdatņu izmantošanas politika vietnē akka-laa.lv.

Sapratu

Par "periodika.lv" bezmaksas izmantošanu skolu bibliotēkās

Runa ir par Izglītības ministrijas ierēdņa nesagatavotu ierosinājumu attiecībā uz padomju laika digitalizēto periodiku (avīzēm un žurnāliem), kas jau patlaban ir plaši pieejama visās Latvijas publiskajās bibliotēkās – tātad arī jebkuram skolēnam – un ko, spriežot pēc LNB pārstāvju ziņām, ik dienu skata apmēram 1000 cilvēku. 

Saeimas komisijā otrdien, 5.decembrī, ierēdnis uzstāja uz savu ierosinājumu, nespējot argumentēt valsts un pašvaldību budžeta izdevumus šādai vajadzībai un neieklausoties ne Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas speciālistu, ne bibliotekāru, ne autoru biedrības AKKA/LAA skaidrojumos par nepieciešamajām darbībām, kas saistītas ar Latvijas starptautiskajām saistībām.

Jautājuma būtība ir izšķiršanās, vai šāds projekts vispār ir uzsākams. Ja atbilde ir „jā”, ko darīt – grozīt Autortiesību likumu, tajā ieviešot jaunu izņēmumu, kāda nav nevienā pasaules valstī, vai izvēlēties administratīvu risinājumu, proti, licences līgumu – autora atļauju darbu izmantot, bet tad arī rēķinoties ar ikgadējiem izdevumiem šādas datubāzes uzturēšanai arī skolās, ne vien publiskajās bibliotēkās.

Vispirms nepieciešams vispusīgi apspriest vajadzību pēc šīs datubāzes tieši skolās un saprast, cik lielus izdevumus no katra nodokļu maksātāja līdzekļiem prasīs tās uzturēšana.

 

Vienlaikus ir vērts raudzīties plašāk – valsts mērogā autortiesību aizsardzība nāk par labu gan autoriem, gan aizsargātu darbu izmantotājiem. Latvijā netiek iekasēta publiskā patapinājuma atlīdzība autoriem, kuru darbi tiek lasīti skolu bibliotēkās; tur izmantojums ir ievērības cienīgs un attiecas pamatā uz latviešu autoriem. Autora atļauja nav vajadzīga arī gadījumos, kad darbi tiek izmantoti tiešā mācību procesā. Jāvaicā, vai vēl viens izņēmums nāks autoriem par labu: kad pēdīgi pieņemts jau sen gaidītais likums radošo personu atbalstam, ar otru roku mēģināt liegt autoram atlīdzību jeb algu par padarītu darbu? Vai to var nosaukt par valstisku domāšanu?

Visi jaunumi