Autortiesību bezgalības balva 2017

Šā gada 4.decembrī autoru biedrība AKKA/LAA jau 19.reizi pasniegs Autortiesību bezgalības balvas (ABB). Kopš 1999.gada šo balvu ik gadu saņem autori, kuru darbi iepriekšējā gadā izmantoti visvairāk un visdažādākajos veidos – publiski izpildīti, pārraidīti TV, radio, publicēti, reproducēti mehāniskajā ierakstā, kinofilmās, teātra izrādēs u.c. Balvu nevis piespriež žūrija, bet nodrošina autordarbu izmantojuma datorizēta uzskaite. Sīkāk par ABB skat. šeit.

Par 13 darbu plašu izmantojumu iepriekšējā gadā Autortiesību bezgalības balvu saņems 20 autori:

 

rakstniece Inga Ābele – par romānu Klūgu mūks, kas izdots grāmatas formātā 2014.g. (Dienas Grāmata), darbs pieejams arī e-grāmatas versijā. 2017.g. tulkots lietuviešu valodā (Edmunds Untulis), iestudēts 19 lasījumos, kas skanējuši Latgales Radio, 2017.gada rudenī romāna Klūgu mūks radiolasījumi sāk skanēt arī Latvijas Radio 1. Tāpat izdots arī romāna  radiolasījumu audio ieraksts, kas tiks dāvināts Latvijas bibliotēkām, skolām, Latvijas Neredzīgo biedrībai un citiem interesentiem. Indras Rogas iestudējums Latvijas Nacionālajā teātrī (pirmizrāde 2017.g.14.sept.);

 

rakstnieks Jānis Joņevs – par romānu Jelgava '94: romāna fragments tika nolasīts Prozas lasījumos 2012 un publicēts žurnālā Latvju Teksti. 2013. gada sākumā romānu apgāds Mansards izdeva grāmatā, tas pieejams arī elektroniskā versijā. 2015.gada 5.decembrī iestudēts Jelgavas Jaunajā teātrī (Riharda Svjatska dramatizējums). Sākot ar 2016.gadu, nākuši klajā romāna tulkojumi: Nikolā Ozano (Nicolas Auzanneau) franču tulkojumā grāmatu ar nosaukumu Metal izdevusi Francijas izdevniecība Gaia Editions, Snorres Karkonena-Svensona norvēģiski tulkoto grāmatu ar nosaukumu Fordømte '94 izdeva Norvēģijas izdevniecība Bokbyen Forlag, slovēņu valodā romānu ar nosaukumu Metalci '94 izdeva Slovēnijas izdevniecība Miš 2016. gadā (tulkojis J.L Maļežičs/Jedrt Lapuh Maležič), igauņu valodā romānu ar oriģinālo nosaukumu izdeva izdevniecība Randvelt 2017.gadā (tulkojis Miks Grinss/Mikk Grins). Patlaban romāns tiek tulkots angļu, krievu, bulgāru un poļu valodā. 2017.gadā paredzēts sākt darbu pie režisora Jāņa Ābeles filmas pēc romāna motīviem;

 

dramaturģe Rita Missūne – par lugu Dāvana tantei, kas iestudēta Zemītes, Vaiņodes, Raiskuma, Misas, Uzvaras, Mazzalves, Staburaga u.c. Latvijas amatierteātros;

 

māksliniece Džemma Skulme – par personālizstādes Krāsas garša darbu demonstrēšanu televīzijā; par gleznu Skice Ojāra Ābola portretam; Mēs; Studija ar Ojāru Ābolu; Pie galda; Divi; Sēdošā; Rīts; Kārtis; Atgriešanās; Antīks motīvs reproducēšanu izstāžu katalogā Džemma Skulme. Ojārs Ābols. Klīga. Klātbūtne; par gleznu Tautumeita; Abstrakta kompozīcija tālākpārdošanu izsolēs; par darbu publiskošanu internetā un retranslēšanu Francijā un Vācijā;

 

fotogrāfs Gvido Kajons – par fotogrāfijas Apavu veikala skatlogs demonstrēšanu uz ekrāna Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra izrādē Neatkarības bērni; par fotogrāfijas no sērijas Tēma 001 reproducēšanu Helēnas Demakovas grāmatā Lielāks miers, mazāks miers; par fotogrāfiju demonstrēšanu LTV un retranslēšanu Nīderlandes, Francijas un Vācijas televīzijā;

 

režisors Jānis Streičs, rakstniece un scenārija autore Māra Svīre un mākslinieks Vasilijs Mass – par kinofilmu Limuzīns Jāņu nakts krāsā, kas raidīta ēterā, retranslēta kabeļtīklos un plaši publiski demonstrēta (galvenais operators – Harijs Kukels);

 

komponists Mārtiņš Brauns un dzejniece Māra Zālīte – par dziesmu Veltījums, kas skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos, ne vien Latvijā, bet arī Vācijā;

 

mūzikas un teksta autore Aminata Savadogo un aranžētājs Kaspars Ansons – par dziesmu Heartbeat, kas raidīta TV, radio, internetā un publiski izpildīta ne vien Latvijā, bet arī Austrijā, Austrālijā, Nīderlandē, Čehijā, Dānijā, Vācijā, Izraēlā, Norvēģijā, Francijā, Somijā, Zviedrijā, Šveicē;

 

mūzikas un teksta autors Krists Indrišonoks (Chris Noah) un aranžētājs Valdis Indrišonoks – par dziesmu You, kas izmantota  televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos;

 

komponists Matīss Čudars – par skaņdarbu Our Little Secret, kas skanējis radiokanālos, televīzijā un koncertos arī Vācijā;

 

komponists Arturs Maskats – par skaņdarbu Ideāls zaglis, kas plaši izmantots ierakstos, radio ēterā un pasākumos;

 

komponists Jānis Ķirsis un dzejnieks Uldis Auseklis – par dziesmu bērniem Piparkūkas danco, kas skanējusi televīzijā, radiokanālos un izmantota pasākumos – koncertos;

 

horeogrāfe Sandra Kauranena, mūzika – Ilga Reizniece un „Iļģi” – par deju Trejdeviņus ziedus plūcu, kas TDA Diždancis izpildījumā demonstrēta skatēs un koncertos, ierakstos un televīzijā.

Visi jaunumi