Preses relīzes drukāt

Francija uzskata autortiesības par inovāciju dzinējspēku

21.11.2014. 18. novembrī Parīzē uzrunājot Literārā un mākslinieciskā īpašuma augstāko padomi, Francijas kultūras un sakaru ministre Flēra Pelerina (Fleur Pellerin) paudusi apņēmību likt Eiropai sadzirdēt Francijas balsi autortiesību politikas jautājumos. Ņemot vērā EK prezidenta Žana Kloda Junkera nodomu revidēt autortiesību statusu, ministre izteica gatavību solidarizēties ar tām daudzajām Eiropas kultūras profesionāļu un autoru organizācijām, kas ceļ trauksmi un aicina nespert pārsteidzīgus soļus: „Es dzirdu viņu balsis un saprotu.” Lasīt tālāk

Sāk darboties „bāreņdarbu” datubāze

31.10.2014. Eiropas Savienības aģentūra „Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs” (OHIM) atklājusi „bāreņdarbu” (orphan works) datubāzi, kas starptautiskā ekspertu un autoru tīkla EU Observatory paspārnē darbosies vietnē 
https://oami.europa.eu/ohimportal/en/web/observatory/orphan-works-database. Bāreņdarbi ir literāri, muzikāli, vizuāli un audiovizuāli darbi, kuru autortiesības ir aizsargātas, taču nav atrodams pats tiesību īpašnieks. ES bibliotēkās, muzejos un raidorganizāciju arhīvos uzkrāts miljoniem bāreņdarbu – piemēram, Britu bibliotēka lēš, ka šajā kategorijā iekļaujami ap 40% visu autordarbu, kas atrodas tās krājumā. Taču bez autora vai tā mantinieku atļaujas šādus darbus nedrīkst ne digitalizēt, ne izplatīt, līdz ar to kultūras iestādes spiestas ierobežot publisku piekļuvi ievērojamai daļai kultūras mantojuma.
Lasīt tālāk

Zināmi Autortiesību bezgalības balvas 2014 laureāti

30.10.2014. Šā gada 8. decembrī autoru biedrība AKKA/LAA jau 16. reizi pasniegs Autortiesību bezgalības balvas (ABB). Kopš 1999. gada ABB ik gadu saņem autori, kuru darbi iepriekšējā gadā izmantoti visvairāk un visdažādākajos veidos – publiski izpildīti, pārraidīti TV, radio, publicēti, reproducēti mehāniskajā ierakstā, kinofilmās, teātra izrādēs u.c. Balvu nepiešķir žūrija, tās laureātus nosaka, balstoties uz statistiku, ko sniedz autordarbu izmantojuma datorizēta uzskaite. Šogad laureātu vidū ir 30 autoru un līdzautoru.
Lasīt tālāk

Ziemeļvalstīs rosīgs digitalizētās mūzikas tirgus

20.10.2014. Šā gada jūnija pētījums rāda, ka četrās Ziemeļvalstīs – Dānijā, Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā – ar kopskaitā 26 miljoniem iedzīvotāju ievērojami pieaudzis digitalizētās mūzikas patēriņš. 12 mēnešos straumēšanas vietņu pakalpojumus Ziemeļvalstīs izmantojuši aptuveni 8 miljoni interneta lietotāju vecumā no 15 līdz 65 gadiem. No tiem 7 miljoni lietojuši Spotify, ko visā pasaulē aktīvi izmanto ap 40 miljoniem cilvēku ik mēnesi. Kopumā mūziku ciparu formātā Ziemeļvalstīs izmanto 78% interneta lietotāju, mūzikas datnēm piekļūstot ar YouTube, Spotify, Wimp vai iTunes starpniecību. 20% aptaujāto, t.i., vairāk nekā 3,5 miljoni patērētāju, par piekļuvi saturam (lejupielādi vai straumēšanu) maksājuši, turklāt Norvēģijā – dāsnāk nekā trijās pārējās kaimiņvalstīs.
Lasīt tālāk

Autori ANO Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas 54. Ģenerālajā Asamblejā

13.10.2014. 24. septembrī Starptautiskā autoru un komponistu biedrību konfederācija (CISAC) pirmoreiz piedalījās ANO Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Ģenerālajā Asamblejā, kur rīkoja paneļdiskusiju, lai izrunātu akūtākos jautājumus, ar ko autori patlaban saskaras visā pasaulē: kā iedibināt ilgtspējīgu radošo ekosistēmu digitālajā laikmetā, vairot cieņu pret autortiesībām un uzsākt atklātu dialogu ar politiķiem, kas nosaka dienaskārtību digitālās ekonomikas sektorā.
Lasīt tālāk

Lielbritānijā mūzika silda ekonomiku

03.10.2014. Apvienotās Karalistes (AK) mūzikas ierakstu industrijas pārstāvnieciskā organizācija BPI veikusi tirgus pētījumu, kas liecina par tiešu korelāciju starp pieprasījumu pēc mūzikas ierakstiem un visjaunākās paaudzes audio aparatūras noietu: piemēram, pieprasījumam pēc mūzikas ierakstiem palielinoties par 1%, par 1,4% audzis pieprasījums pēc viedtālruņiem.
Lasīt tālāk

EP iztaujā Etingeru

30.09.2014. Vakar Eiropas parlamentārieši trīs stundas izvaicājuši Ginteru Etingeru (Günther Oettinger, Vācija), kas EK jaunā prezidenta Žana Kloda Junkera provizoriskajā valdībā kandidē uz digitālās ekonomikas un sabiedrības komisāra amatu.
Lasīt tālāk

Autori tiekas ar Eiropas parlamentāriešiem

24.09.2014. Šodien Briselē Eiropas autoru un komponistu biedrību apvienība GESAC un Bavārijas Brīvvalsts Eiropas Savienībā pārstāvniecība sadarbībā ar Eiropas komponistu un dziesmu autoru aliansi ECSA uz plašu forumu „Satiec autorus!” (Meet the Authors) saaicinājusi Eiropas autorus, autoru kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pārstāvjus un visu kultūras nozaru darbiniekus.
Lasīt tālāk

BRICS valstīm neizmantots kultūrekonomiskais potenciāls

23.09.2014. Starptautiskā autoru un komponistu biedrību konfederācija CISAC 18.09.2014. izziņojusi ekonomiska pētījuma rezultātus, kas liecina par t.s. BRICS bloka valstu (Brazīlijas, Krievijas, Indijas, Ķīnas, Dienvidāfrikas) neizmantoto potenciālu radošo industriju iespējās kāpināt valsts iekšzemes kopproduktu.
Lasīt tālāk

15.09.2014

AKKA/LAA autoru ievērībai!

Biedrības AKKA/LAA padome 11. septembra sēdē apstiprinājusi izmaiņas no raidorganizācijām iekasējamās atlīdzības sadalē, lai rastu risinājumu gadījumos, kad atlīdzība par darbu, kurš tiek atskaņots reti un kam ir vismaz 3 tiesību īpašnieki (teksta, mūzikas autors, izdevējs), sadalās fiziski neizmaksājami sīkās daļās. Meklējamo autoru skaita dēļ šādas atlīdzības sadale arī ieilgst un neatbilstoši sadārdzinās, un datu apstrādi nākas finansēt uz to autoru rēķina, kuru darbi ēterā skan biežāk. No 2014. gada 1. oktobra sadalē tiks iekļauti tikai tie darbi, par katru no kuriem aprēķināta vismaz 2 EUR liela atlīdzība.

Nolemts arī sekmēt katra biedrības AKKA/LAA autora līgumā iekļauto apņemšanos reģistrēt savus muzikālos, audiovizuālos, horeogrāfiskos, dramatiskos un muzikāli dramatiskos darbus AKKA/LAA birojā vai izmantojot darbu reģistrācijas elektronisko sistēmu biedrības mājaslapā. Šāda informācija ir būtiska, lai koncertprogrammu rīkotāju atskaitēs varētu identificēt norādītos darbus un to autorus un precīzi veikt iekasētās atlīdzības sadali. No 2014. gada 1. oktobra noteikts maksimālais darba reģistrācijas laiks – 10 darba dienas, kopš autors saņēmis atgādinājumu, ka nepieciešams darbu reģistrēt. Ja koncerta programmā iekļauti viena autora darbi, kas veido ne mazāk par 80% repertuāra, maksimālais termiņš būs 20 darba dienas kopš atkārtota atgādinājuma saņemšanas. Ja darbi nebūs reģistrēti noteiktajā termiņā, kārtējā sadalē tiks iekļauti tikai reģistrētie darbi.

Ja AKKA/LAA datubāzē fiksētās ziņas par darbu atšķirsies no tām, kas norādītas pasākuma programmā, sadalē tiks ņemta vērā datubāzē iekļautā informācija. Gadījumos, kad pārstāvēta autora mantiniekiem nav pietiekamu ziņu, lai darbu reģistrētu, to reģistrēt būs tiesīga AKKA/LAA ar norādi „Datu avots: izmantotāja dati”.

Atlīdzība par koncertos izmantotajiem darbiem Latvijas autoriem tāpat kā iepriekš tiks izmaksāta divas reizes gadā – īsi pirms Jāņiem un Ziemassvētkiem, bet, ja par koncertu iekasēta vismaz 300 EUR liela atlīdzība, sadali var veikt, tiklīdz saņemta izmantoto darbu programma un noliktajā termiņā reģistrēti atskaņotie darbi.