13.08.2012. „Dienas Bizness” ziņoja, ka 2012.gada augustā KM uzsāka autordarbu kopēšanas paradumu pētījumu, kas esot nepieciešams, lai MK noteikumos papildinātu sarakstu ar tukšajiem nesējiem un iekārtām, ko izmanto reproducēšanai. Kā zināms, iedzīvotāju aptauja var būt vienīgi palīgs nesēja vai iekārtas atlīdzības saraksta veidošanai, kam pietiek ar to, ka nesēju vai iekārtu vispār iespējams izmantot darbu (mūzikas, filmu u.tml.) kopēšanai. Savu pienākumu noteikt nesēja atlīdzību tādējādi stipri vienkāršojusi Krievija, sarakstā ietverot visus iespējamos nesējus, ar ko iespējams kopēt darbus. Var gan papildus ņemt vērā nesēju ietilpību, jo, piemēram, CD diskos var iekopēt krietni mazāk darbu nekā datora atmiņā vai atmiņas kartēs, ko ievieto mobilajos telefonos. Tā darīts Lietuvas, Vācijas, Kanādas, Somijas u.c. valstu nesēju regulējumā.

To arī norādījis „Dienas Bizness”, ironiski izceļot pirmajā lapaspusē teikumu „Pētījums varētu atklāt arī visai eksotiskus datu nesējus”, bet otrajā – redakcijas slejai virsrakstā liekot: „Tieši garāmgājējs vislabāk zina, kādu likumu valstī vajag”.

Taču pētījumā divi no jautājumiem attiecas uz šādu nesēju uzskaitījumu, pirmajā no tiem apvaicājoties, kādos informācijas nesējos un ar kādām iekārtām notiek likumīgi iegūtu darbu kopēšana, bet otrajā — tādu darbu kopēšana, kas nav likumīgi iegūto ar autortiesībām aizsargāto darbu kopijas, piemēram, norādot pašu radītos darbus un likumīgi iegūto darbu oriģināleksemplārus. Te jebkurš aptaujātais noteikti pavaicās: un kāds oriģināleksemplāram sakars ar kopēšanu? Vai tad par tā kopēšanu jau nebija iepriekšējais jautājums?

Vēl divi no kopumā sešiem jautājumiem attiecas uz kopēto autoru darbu skaitu, kurā KM par vienu darbu noteikusi vienu mūzikas albumu. Šādi formulētā jautājumā ieprogrammēta nepatiesa atbilde, jo albumā, protams, var būt tikai viens darbs, taču parasti dziesmu ir daudz vairāk — tātad atbildes par darbu skaitu kopumā būs nepareizas, — izrādīsies, ka tiek kopēts daudz, daudz mazāk darbu nekā patiesībā. Turklāt personiskām vajadzībām ārkārtīgi bieži tiek kopēti ne tikai visi albuma skaņdarbi pēc kārtas, bet gan kopētāju pašu izvēlētās, atsevišķas iemīļotākās dziesmas, veidojot savus “albumus”, — tur jau slēpjas jēga kopēšanai personiskām vajadzībām. Piebilde, ka par vienu darbu uzskata vienu albumu, tāpat radīs sarežģījumus aptaujātajām personām ne vien attiecībā uz muzikālajiem, bet arī citiem autoru darbiem, — jo tad par darbu tāpat būs jāuzskata ne dzejolis, bet tikai vesels krājums u.tml.

Tā kā aptaujas veicējus un to izvēles kritērijus KM nav publiskojusi, AKKA/LAA ir pamats uzskatīt, ka augustā, atvaļinājumu mēnesī, KM paredzēja principā nepārbaudāmu 1000 personu mutisku aptauju ar neprecīziem jautājumiem, kas mazina aptaujas rezultātu ticamību un pielietojamību vispār, un to izmantojumu MK noteikumu papildināšanai it īpaši.

Atpakaļ Uz augšu