Autortiesību organizāciju vēsture drukāt
1777. gadā Bomaršē apvienoja franču lugu autorus Dramaturģijas likumdošanas birojā, kas pēc trīs gadus ilgušā lugu autoru streika panāca, ka tiek izmainīta likumdošana un ka teātri vienreizējas atlīdzības vietā maksā autoriem noteiktu procentu no katras izrādes bruto ienākumiem. Šo principu attiecībā uz teātru izrādēm autortiesību organizācijas izmanto arī tagad, bet Bomaršē dibinātā pasaules pirmā autortiesību organizācija pārveidojās par Dramatisko autoru un komponistu biedrību (SACD), kura pastāv vēl šodien. Pēc SACD parauga šādas organizācijas Napoleona karu laikā nodibinājās visā Eiropā. Tās arī pastāv šobrīd, un Latvijas autortiesību organizācija AKKA/LAA par franču autoru lugu izmantošanu Latvijā slēdz līgumus ar SACD, bet par citu organizāciju pārstāvēto autoru lugu izmantošanu – ar citu valstu simtgadīgām organizācijām.
1837. gadā Balzaks, Dimā un Igo sekoja saviem spalvas brāļiem un nodibināja Literāro autoru biedrību (SGDL). Tāpat kā Latvijas Rakstnieku savienība un citas rakstnieku organizācijas tā ir dalīborganizācija Eiropas Rakstnieku kongresā (ERK), kura svarīgākais darbs ir rakstnieku un dzejnieku tiesību aizstāvēšana.
1850. gadā Francijā nodibinājās arī patlaban pastāvošā Mūzikas autoru, komponistu un izdevēju biedrība (SACEM) – pirmā pasaules komponistu biedrība, ar kuru AKKA/LAA arī ir līgumattiecībās par autoru savstarpēju pārstāvniecību.
19.gadsimta beigās un 20. sākumā līdzīgas autoru organizācijas savu autortiesību realizācijai dibinājās visās Eiropas valstīs, arī Savienotajās Valstīs, Argentīnā un Brazīlijā. Pēc pirmā pasaules kara, kad ilgas pēc miera un sadarbības visās jomās, ieskaitot intelektuālo, radīja Tautu Savienību un Intelektuālo darbinieku internacionālo konfederāciju, nodibinājās arī Starptautiskā autoru un komponistu biedrību konfederācija (CISAC). CISAC statūtos norādīts, ka autoru biedrību konfederācija apvieno pasaules autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kuras ir nevalstiskas bezpeļņas organizācijas. To 1926.gadā izveidoja delegāti no 18 autortiesību organizācijām. Konfederācijas biedru skaits pieaug ik gadu, jo līdzās trīs nosaukto tradicionālo veidu (literāro, muzikālo, dramatisko un muzikāli dramatisko darbu) autortiesību organizācijām pēc otrā pasaules kara sāka veidoties vizuālo un audiovizuālo darbu autoru organizācijas, kā arī reprogrāfijas (kopēšanas) tiesību organizācijas. Konfederācijas biedri slēdz starporganizāciju līgumus par savu autoru pārstāvību ārvalstīs, tādējādi panākot autoru tiesību globālās izmantošanas īstenošanu. AKKA/LAA ir CISAC biedre kopš 1996.gada.