Autortiesību kolektīvais pārvaldījums drukāt
Ja autortiesību īpašnieku mantisko tiesību aizsardzību nevar nodrošināt individuālā kārtā vai ja šāda aizsardzība ir apgrūtināta, tad autortiesību administrēšanu veic kolektīvi. To dara autoru pašu dibinātas bezpeļņas autortiesību organizācijas jeb mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kas ir nevalstiskas organizācijas. Kolektīvi parasti tiek pārvaldīts darbu izmantojums tādos veidos, kur gan autoram, gan autora darba izmantotājam to būtu apgrūtinoši darīt individuāli.
“Protams, ekskluzīvās tiesības izmantot darbu, ja tā autors pats tās kādam var dot, viņam sagādātu vislielāko prieku. Tad viņš pats kontrolētu sava darba izplatību, izlemtu ekonomiskos nosacījumus darba izmantošanai un pats katru reizi pārliecinātos, vai viņa personiskās un mantiskās tiesības tiek pilnībā ievērotas.
Tomēr autortiesību aizsardzības pirmsākumos – jau vairāk nekā pirms divsimt gadiem – kļuva skaidrs, ka jāveido kāda organizācija, kas pārstāvētu daudzus autorus kopā, tā kā ir autori, kuriem pašiem grūti nodrošināt savu tiesību kontroli.
(..) Lielais darbu skaits ir pirmais faktors, kas liedz autoram pašam kontrolēt to lietojumu.
Vienus un tos pašus darbus var lietot milzīgs daudzums lietotāju...Lielais izmantotāju skaits ir otrs faktors, kas liedz autoram pašam kontrolēt savu darbu lietojumu.
Tad vēl jāatceras, ka ar darbu uzskaiti un darbu lietotāju atrašanu vien ir par maz. Ar ikkatru savu darbu izmantotāju autoram būtu jāuzsāk pārrunas par darbu lietošanas noteikumiem.(..).. autoram būtu ik lietotājam jāsastāda un jāizsniedz atļauja savu darbu izmantošanai (jāizsniedz licence vai jāslēdz individuāls līgums), jāpiesūta rēķini, jāpārbauda ienākošās naudas summas, kā jebkurai pašnodarbinātai personai jādeklarē ienākumi un pašam jāaprēķina un jāsamaksā nodokļi..(..) Specifiskas juridiskas izglītības un zināšanu trūkums ir trešais faktors, kas liedz autoram pašam kontrolēt savu darbu lietojumu”(rokasgrāmata “Autortiesības”, Rīgā: AGB, 1997, 197.-198.lpp.).
Tomēr autortiesību aizsardzības pirmsākumos – jau vairāk nekā pirms divsimt gadiem – kļuva skaidrs, ka jāveido kāda organizācija, kas pārstāvētu daudzus autorus kopā, tā kā ir autori, kuriem pašiem grūti nodrošināt savu tiesību kontroli.
(..) Lielais darbu skaits ir pirmais faktors, kas liedz autoram pašam kontrolēt to lietojumu.
Vienus un tos pašus darbus var lietot milzīgs daudzums lietotāju...Lielais izmantotāju skaits ir otrs faktors, kas liedz autoram pašam kontrolēt savu darbu lietojumu.
Tad vēl jāatceras, ka ar darbu uzskaiti un darbu lietotāju atrašanu vien ir par maz. Ar ikkatru savu darbu izmantotāju autoram būtu jāuzsāk pārrunas par darbu lietošanas noteikumiem.(..).. autoram būtu ik lietotājam jāsastāda un jāizsniedz atļauja savu darbu izmantošanai (jāizsniedz licence vai jāslēdz individuāls līgums), jāpiesūta rēķini, jāpārbauda ienākošās naudas summas, kā jebkurai pašnodarbinātai personai jādeklarē ienākumi un pašam jāaprēķina un jāsamaksā nodokļi..(..) Specifiskas juridiskas izglītības un zināšanu trūkums ir trešais faktors, kas liedz autoram pašam kontrolēt savu darbu lietojumu”(rokasgrāmata “Autortiesības”, Rīgā: AGB, 1997, 197.-198.lpp.).
Piemēram, kafejnīcas īpašniekam, ja viņa kafejnīcā skan mūzika no radio, televizora, atskaņotāja vai datora, būtu jāslēdz līgums ar katras dziesmas autoriem (arī ārvalstu!), bet katram autoram būtu jāslēdz līgums ar radio utt. un katru kafejnīcas, kur skan viņa dziesmas, īpašnieku. Tas ir gan laikietilpīgi, gan dārgi. Efektīvākais autora mantisko tiesību īstenošanas veids tradicionāli ir mantisko tiesību kolektīvais pārvaldījums. Autoru biedrība AKKA/LAA ir autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija. Tā Latvijas teritorijā patlaban pārstāv vairāk nekā 4000 Latvijas autoru un vairāk nekā 4 miljonus ārvalstu autoru. (Skatīt sadaļā Pārstāvētie autori)
Autortiesību likums nosaka tikai kolektīvu administrēšanu attiecībā uz:
1) publisku izpildījumu, ja tas notiek izklaides vietās, kafejnīcās, veikalos, viesnīcās un citās tamlīdzīgās vietās;
2) nomu, īri un publisku patapināšanu (izņemot datorprogrammas, datu bāzes un mākslas darbus);
3) retranslēšanu pa kabeļiem (izņemot raidorganizāciju tiesības, neatkarīgi no tā, vai tās ir pašas raidorganizācijas tiesības vai tās raidorganizācijai nodevuši autortiesību vai blakustiesību subjekti);
4) reproducēšanu personiskām vajadzībām;
5) reprogrāfisku reproducēšanu personiskām vai dienesta vajadzībām;
6) vizuālās mākslas oriģināldarbu tālākpārdošanu;
7) komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu.
Atšķirībā no individuālās tiesību administrēšanas kolektīvā administrēšana notiek saskaņā ar autoru pašu apstiprinātajiem kopējiem tarifiem lielām darbu grupām un lielām lietotāju grupām. Tādējādi katra autors kolektīvā pārvaldījumā par tādu pašu darbu saņem tādu pašu autoratlīdzību kā pārējie autori šajā pašā darbu grupā šajā pašā darbu izmantojuma veidā.
Meklējot autortiesību licences, jebkurā gadījumā visvienkāršāk un lētāk būtu sākt ar autortiesību organizāciju, jo dažos izmantojuma veidos tikai tā Latvijas Republikā drīkst izsniegt autortiesību licences. AKKA/LAA neadministrē visus autoru darbus visos to izmantojuma veidos (skatīt sadaļā Administrētie tiesību veidi). Ja tā kādā izmantojuma veidā nepārstāv autoru, tad jāmeklē autors pats, lai tieši no viņa saņemtu atļauju jeb licenci darba lietošanai.