Autortiesības uz autortiesību objektiem ir divējādas: personiskas un mantiskas.
Autortiesību likums nosaka: darba autoram neatkarīgi no viņa mantiskajām tiesībām (pat tad, ja viņš vairs nav šo mantisko tiesību īpašnieks) ir neatsavināmas autora personiskās tiesības uz:

1) autorību - tiesības tikt atzītam par autoru;
2) izlemšanu, vai darbs tiks izziņots un kad tas tiks izziņots;
3) darba atsaukšanu - tiesības pieprasīt, lai darba izmantošana tiek pārtraukta, ar noteikumu, ka autors sedz zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies izmantotājam;
4) vārdu - tiesības pieprasīt, lai viņa vārds būtu pienācīgi norādīts visās kopijās un jebkurā ar viņa darbu saistītā publiskā pasākumā, vai pieprasīt pseidonīma lietošanu vai anonimitāti;
5) darba neaizskaramību - tiesības atļaut vai aizliegt izdarīt jebkādus pārveidojumus, grozījumus un papildinājumus gan pašā darbā, gan tā nosaukumā;
6) pretdarbību (arī uz vienpusēju atkāpšanos no līguma, neatlīdzinot zaudējumus) jebkurai sava darba izkropļošanai, sagrozīšanai vai citādai pārveidošanai, kā arī tādai autora tiesību aizskaršanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai”.

Personiskās tiesības autora dzīves laikā nevar pāriet citai personai. Pēc autora nāves daļa no šīm tiesībām var pāriet autortiesību mantiniekiem vai citiem autortiesību pārņēmējiem (piemēram, izdevniecībai). Viņi var iegūt tiesības uz darba izziņošanu, kā arī tiesības aizsargāt autora personiskās tiesības. Taču nekad nevienam citam nevar pāriet tiesības uz autora vārdu un uz darba neaizskaramību. Arī nosaukuma piešķiršana darbam ir tā ļoti īpašā un neatņemamā personiskā tiesība, kas pieder tikai pašam autoram.

Ja mantojamas ir tikai dažas autora personiskās tiesības, tad autora mantiskās tiesības, kas viņam piederējušas viņa nāves brīdī, mantojamas visas. Mantiskās tiesības, ko autors savas dzīves laikā atsavinājis (pārdevis, uzdāvinājis u.tml.) citām personām, autora mantiniekiem mantojumā nevar pāriet, tāpēc ka šīs tiesības vairs viņam nepieder – tiesību īpašnieks ir cita persona. Visām mantiskajām tiesībām var būt citi īpašnieki arī autora dzīves laikā, jo autors var tās šīm personām atsavināt (piem., pārdot vai nodot ar līgumu), pie tam var pat gadīties tā, ka dažas tiesības atsavinātas vienai personai, pārējās – citai.

Autora mantiskās tiesības ir viņa ekonomiskās tiesības. Mantiskās tiesības ir autora izņēmuma tiesības izmantot savu darbu jebkurā veidā, kā arī saņemt atlīdzību par atļauju izmantot darbu un par darba izmantošanas katru veidu un katru reizi. Autoram attiecībā uz darba izmantošanu pieder izņēmuma tiesības publiskot darbu, to publicējot, reproducējot, publiski izpildot darbu, raidot to ēterā vai pa vadiem, vai citā veidā komunicējot ar sabiedrību, izplatīt darbu, iznomāt vai publiski patapināt darba oriģinālus vai kopijas (izņemot trīsdimensiju arhitektūras darbus un lietišķās mākslas darbus), tulkot darbu, aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu. Praksē tas nozīmē: tad, kad autortiesību īpašnieka (autortiesību subjekta) darbu lieto, visos darbu izmantojuma veidos tikai un vienīgi autoram ir tiesības (NB! – izņēmuma jeb ekskluzīvās tiesības!) dot atļauju darbu izmantot un saņemt atlīdzību gan par atļaujas došanu, gan par darba izmantošanu. Atļauju darba izmantošanai autortiesību jomā var iegūt ar licenci vai licences līgumu.

Atpakaļ Uz augšu