Aizsargājamie darbi drukāt
Saskaņā ar Autortiesību likumu autortiesību objekti jeb aizsargājamie darbi neatkarīgi no izpausmes formas un veida ir šādi autoru darbi:
- literārie darbi (grāmatas, brošūras, runas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi, kā arī datorprogrammas);
- dramatiskie un muzikāli dramatiskie darbi, scenāriji, audiovizuālu darbu literārie projekti;
- horeogrāfiskie darbi un pantomīmas;
- muzikālie darbi ar tekstu vai bez teksta;
- audiovizuālie darbi;
- zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbi un citi mākslas darbi;
- lietišķās mākslas darbi, dekorācijas un scenogrāfijas darbi;
- dizaina darbi;
- fotogrāfiskie darbi un darbi, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā;
- celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti un celtņu un būvju risinājumi, citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi un dārzu un parku projekti un risinājumi, kā arī pilnībā vai daļēji uzceltas būves un realizētie pilsētbūvniecības vai ainavu objekti;
- ģeogrāfiskās kartes, plāni, skices, plastiskie darbi, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju un citām zinātnēm;
- citi autoru darbi.
Bez tam autortiesību objekti, neaizskarot oriģināldarbu autoru tiesības, var būt arī no oriģināldarbiem atvasināti sekojoši darbi:
- tulkojumi un apdares, pārstrādāti darbi, anotācijas, referāti, kopsavilkumi, apskati, muzikāli aranžējumi, ekranizācijas un dramatizējumi un tamlīdzīgi darbi;
- darbu krājumi (enciklopēdijas, antoloģijas, atlanti un tamlīdzīgi darbu krājumi), kā arī datu bāzes un citi salikti darbi, kas materiālu atlases vai izkārtojuma ziņā ir jaunrades rezultāts.
Datu bāzes, kuru izveidošanai, pārbaudei vai demonstrēšanai ir bijis nepieciešams būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums (finansu līdzekļi vai laika un enerģijas patēriņš), neatkarīgi no tā, vai tās ir autortiesību objekts, arī ir aizsargātas.
Jāņem vērā, ka autortiesības aizsargā atvasinātos darbus neatkarīgi no tā, vai uz darbiem, no kuriem veidoti atvasinātie darbi jeb kuri ir pamatā atvasinātajiem darbiem pamatoti vai kuri iekļauti tajos, ir attiecināma autortiesību aizsardzība.
Tiek aizsargāti darbi materializētā formā (pabeigti vai nepabeigti, kopumā un fragmentos).
Ļoti būtisks ir jautājums par darba kvalitāti jeb māksliniecisko vērtību. Autortiesību aspektā nepastāv darba nozīmības vai vērtības kritērijs - aizsargāts ir jebkurš darbs, “neatkarīgi no darba uzdevuma un vērtības, izpausmes formas vai veida”. Tāpēc nav pamata runāt, piemēram, par to, ka fotogrāfija var būt “gan darbs, gan radošs darbs”. Likums, piemēram, nenošķir tā saukto “mākslas fotogrāfiju” no sporta fotogrāfijas vai jebkuru notikumu, pasākumu, priekšmetu utt. fiksējošas vai reproducējošas fotogrāfijas. Ik fotogrāfija ir autortiesību objekts, un jebkurš fotografētājs ir autors, neskatoties uz to, vai fotografēšana ir viņa maizes darbs, vaļasprieks, māksla vai nejaušs noknipsējums. Attieksme pret darba radītāju, kas nav “mākslinieks”, “rakstnieks”, “komponists”, “fotogrāfs” u.tml., nav pielietojama kā kritērijs šīs personas autortiesību esamībai vai neesamībai. Arī profesionālā izglītība noteiktajā jomā nav šāds kritērijs. Kritērijs ir darbs. Autortiesības neviens nepiešķir, tās rodas, kad darbs (arī tā daļa, nodaļa u.tml.) ir radīts materializētā formā. Kad darbs tiek lietots, jebkuram autoram pienākas visas ar Autortiesību likumu noteiktās tiesības.